21 kastryčnika, a 16-j hadzinie ŭ Dziaržaŭnym litaraturnym muziei Janki Kupały adbudziecca impreza «Viasnu z saboju ja ŭziaŭ na pamiać…», prymierkavanaja da 145-hodździa z dnia naradžeńnia Jana Rajnisa, suśvietna viadomaha łatyšskaha paeta,
pierakładčyka, dramaturha, fiłosafa, hramadskaha dziača.

Imia Jana Rajnisa ŭpisana załatymi litarami ŭ historyju suśvietnaj litaratury. Sa ščyraj udziačnaściu zhadvajuć Jana Rajnisa nie tolki łatyšy, ale i biełarusy. Deputat Ustanoŭčaha schodu Łatvii, deputat Siejma, ministr aśviety — jon staŭ abaroncam nacyjanalnych pravoŭ biełarusaŭ u Łatvii. Dziakujučy jaho namahańniam byli adkryty biełaruskija škoły, u tym liku Biełaruskaja himnazija ŭ Daŭhaŭpiłsie, jakaja stała centram aśviety łatyšskich biełarusaŭ. Udzieł Rajnisa ŭ rabocie Akademičnaj kanfierencyi pa reformie biełaruskaha pravapisu i azbuki, što prachodziła ŭ Minsku ŭ listapadzie 1926 h., zrabiŭ siabroŭstva łatyšskaha paeta ź biełarusami jašče bolš sardečnym. Mienavita tady adbyłosia znajomstva dvuch hienijalnych paetaŭ Janki Kupały i Jana Rajnisa. Vielič asoby Rajnisa nie źmianšajecca ź bieham času, pamiać pra jaho biełaruskamu narodu nadzvyčaj darahaja.

Na viečar zaprošany Siarhiej Paniźnik, Michaś Skobła, Viačasłaŭ Rahojša, Aleh Čyrkun. U mierapryjemstvie prymuć udzieł studenty i vykładčyki Biełaruskaj dziaržaŭnaj akademii muzyki.

Клас
0
Панылы сорам
0
Ха-ха
0
Ого
0
Сумна
0
Абуральна
0