Z 27 žniŭnia pa 3 vieraśnia ŭ Biełarusi budzie arhanizavany pres-tur dla izrailskich žurnalistaŭ, jakija pišuć pra turyzm.

Prajekt inicyjavany Ministerstvam sportu i turyzmu Biełarusi i Biełaruskim hramadskim abjadnańniem «Adpačynak na vioscy». Ideju pres-tura padtrymali pasolstva Izraila ŭ Minsku i biełaruskaje dyppradstaŭnictva ŭ Izraili.

Jak paviedamiła staršynia BHA «Adpačynak na vioscy» Valeryja Klicunova, u Biełaruś pryjeduć dzieviać žurnalistaŭ. Pres-tur jana nazvała «jašče adnym krokam u raźvićci dvuchbakovych adnosinaŭ pamiž Biełaruśsiu i Izrailem».

Klicunova nahadała, što ŭ lipieni 2009 hoda ŭ Minsku było padpisana mižuradavaje biełaruska-izrailskaje pahadnieńnie ab supracoŭnictvie ŭ śfiery turyzmu. U krasaviku hetaha hoda ŭ Ijerusalimie adbyłosia pasiadžeńnie sumiesnaha kamiteta pa turyźmie, na jakim pradstaŭniki Izraila vykazali cikavaść da raźvićcia ahraekaturyzmu ŭ Biełarusi. Akramia taho, pradstaŭniki Izraila praviali ŭ Biełarusi sieminar dla śpiecyjalistaŭ pa sielskim turyźmie i arhanizavali navučalnuju pajezdku pa hetym kirunku ŭ Izrail.

U prahramie pres-tura — naviedvańnie mižnarodnaha kulinarnaha fiestyvalu «Motalskija prysmaki», zakaźnika «Sporaŭski», nacyjanalnych parkaŭ «Biełaviežskaja pušča» i «Naračanski», Bresckaj krepaści, muzieja pad adkrytym niebam «Dudutki», miemaryjalnaha kompleksu «Chatyń», miescaŭ, źviazanych ź jeŭrapiejskaj historyjaj, ekskursii pa Aŭhustoŭskim kanale, Hrodnie, Navahrudku, Vałožynie, Minsku. Akramia taho, izrailskija žurnalisty praviaduć niekalki dzion u biełaruskich sielskich siadzibach, što daść im mahčymaść acanić raźvićcio ahraekaturyzmu.

U miežach pres-tura 31 žniŭnia zapłanavana sustreča žurnalistaŭ z hubiernataram Hrodzienskaj vobłaści Siamionam Šapiram, 2 vieraśnia — z pasłom Izraila ŭ Biełarusi Eduardam Šapiram. 3 vieraśnia izrailskija žurnalisty padzielacca svaimi ŭražańniami ad pajezdki na pres-kanfierencyi z udziełam Šapiry i ministra sportu i turyzmu Biełarusi Aleha Kačana.

Клас
0
Панылы сорам
0
Ха-ха
0
Ого
0
Сумна
0
Абуральна
0

Chočaš padzialicca važnaj infarmacyjaj ananimna i kanfidencyjna?